Transports - на турецком языке

  • Просмотров 2069
  • Скачиваний 70
  • Размер файла 24
    Кб

Jūras transports. Pārvadājumu nodrošināšanai jūras transportam ir daudznozāres saimniecība, kas sastāv no: flotes, jūras ostas, remonta rūpnīcas. Atšķirībā no kuģošanas veida jūras pārvadājumu sadaļa uz ārējus (ārvalstu) un iekšējus (kabotāža). Savukārt, ārvalstu pārvadājumos realizējas eksporta- importa krāvu pārvadājumi un krāvu pārvadājumi starp ārvalstu ostiem. Iekšējos pārvadājumos atšķir lielo un mazo kabotāžu. Maza kabotāža - kuģošana vienu vai divu jūras baseinu robežās. Liela kabotāža - kuģošana starp jūras ostiem, kas atrodas dažos baseinos, kas sadalīti ar citu valstu krastmalas teritorijām. Jūras transports realizē galvenokārt ārējas tirdzniecības krāvu pārvadājumus, kā arī pārvada

citvalstu fraktētāju krāvu. Abos gadījumos viņš realizē transporta pakalpojumu eksportu un izpildi svarīgo funkciju: pievērst ārvalstu valūtu un investīcijas. Priekšrocības: iespēja nodrošināt masveida iekš- un starpkontinentālu krāvu pārvadājumus; praktiski neierobežota izlaišanas iespēja jūras ceļiem; relatīvi neliels degvielas un enerģijas patēriņš uz produkcijas vienību; iespēja izmantot augstekonomisko floti ar lielo krāvnesību (līdz 5000 t. tonnāža), kas dod relatīvi zemu pārvadājumu pašizmaksu. Mīnusi: atkarība no hidrometeoroloģiskiem un navigācijas apstākļiem, kas izraisa lielo dīkstāvi ziemas laikā; nepieciešams izveidot jūras krastos sarežģīto ostas saimniecību, kas prasa lielo kapitālieguldinājumus;

ierobežota iespēja izmantot jūras transportu iekšvālstu pārvadājumos tiešos jūras pārvadājumi. 2. Acu redzams, ka dažādi noteikumi, kas tiek uzstādīti veicot šādu krāvu pārvadājumus: henerālie (gabalkrāvas), kam piemīt dažādie izmēri, formas un partījamība; speciālie gabalu – konteineri un riteņu tehnika; masu gabalu krāvu lielas partijas – koki un metāls; uzberamas – rudas, ogle, mēsli; šķidras – nafta, naftas produkti, ķīmikālijas, sašķidrinātas gāzes; pasažieri – lineārā satiksme un kruiza kuģišana; pasažieri ar automašīnām – prāmu satiksme. ir jāvest dažādu kuģu tipa rāšanai. Gandrīz katrs trešais kuģis no pasaules tirdzniecības jūras flotes pastāv no sevī tankeru vai kiģi uzberamas krāvu

pārvadāšanai. Šo divu tipu kuģim ir 80% no kopēja pasaules tirdzniecības flotes tonāža. Kuģu tipu skaits ir jau vairāk par 100. Kuģu sadalījums pa tipiem ir ļoti sarežģīts, jo kuģu atšķiras pēc: noteikšanas, kuģošanas rajonu, energoierīci, arhitektūras un daudziem cietiem pazīmem. Pamatpazīme ir noteikšana, ar viņu kuģus sadala: pasažieru; transportu; zvejniecības; tehniskās flotes. Zīm. 41. Tālāk tiek aplūkoti tikai transporta kuģi. Bez transporta flotes nav iespējami starp kontinentālie krāvu pārvadājumi. Pamatkravas, kas pārvada: Tanneru pārvadājumos: nafta un tas produkti, sašķidronātas gāzes, ķimikālijas, asfalts, vīns, amonjaks, sēra, etilus. Ķuģi – refrižerātori: dārzēņi, gaļa, zivis. Konteineru

pārvadājumos: speciālas krāvas. Uzberamo krāvu pārvadājumos: ogle u.c. Kā jau ir minēts augstāk, šolaik kopējas pasaules krāvu sadalījums ir: 55% - šķiras kravas; 30% - uzbramas; 15% - henerālie. Tas noteica transporta kuģu sadalījumu. Tankers ap 50% no ekspluatācijas laika pavada ostos zem iekraušanas – izkraušanas operācijam. Transkontinentālie naftas pārvadājumi realizē supertankeri ar ded. veitu ap 250 t.t.. Taču šiem tankeriem nav sasniedzama lielāka ostu daļa un naftas sadalījumu pa kontinentu realizē tankeri ar mazākam izmēriem (ap 70 t.t.). Tankēru flote ir ļoti bīstama apkārtējas vides piesārņošanas dēļ. Konteiner vedis – paredzēts sīkkrāvu pārvadāšana: Dedveits ap 50 – 60 t.t. Ātrums ap 30 “uzlov”. Tas ir