Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu — страница 2

  • Просмотров 6593
  • Скачиваний 42
  • Размер файла 69
    Кб

jāpielāgojas arvien straujākai globalizācijai. Nereti alga, ko saņem par darbu, ir zema, un, tomēr ir kādi ieguvumi naudā, tie ne vienmēr kompensē cilvēciskos zaudējumus. Visas šīs disproporcijas, ja tās neierobežo un nelīdzsvaro, var kļūt par kavēkli tautas attīstībai. 1.Darba tirgus. Kopējais darbaspēka tirgus ekonomikā aptver strādniekus. Makroekonomiskā analīzē parasti sākas, apskatot tādus rādītājus kā kopējā nodarbinātība vai kopējais nostrādāto stundu skaits, ignorējot to faktu, ka pastāv būtiskas atšķirības strādnieku prasmē. Kā ir zināms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kurām firmām ir veicīgāk jādarbojas, ja tie grib izdzīvot. Darba tirgus un kapitāla tirgus- galvenie tirgus veidi, uz kurām firmas pirks

ražošanas faktorus. Darba tirgus izpēti sākas un beidzās ar darba pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Kas attiecās uz pieprasījumu, kurš eksistē darba tirgū, tad šeit ir darba devēji, kuri pieņem lēmumu par darba spēku pieņemšanu uz darbu atkarībā no stāvokļa, kurā atrodas visas 3 tirgi: kapitāla, preces un darbinieku. Kas attiecās uz darba spēka piedāvājumu, tad šeit ir tādas grupas, ka darbinieki un nākamie darbinieki, kuras lēmumi, kur strādāt un vai strādāt, pieņems ar uzskaiti iespējas pavadīt savu laiku. Ar saisti ir veselīgi pastāvīgi skatīt to faktu, ka galvenie rezultāti darba tirgus funkcionēšanai ir saistīti ar sekojušiem faktoriem: a)nodarbinātības nosacījumiem (t.i. darba algu, apbalvojuma līmeni, darba

nosacījumiem) un b)nodarbinātības līmeni. Analizējot abus faktorus, ir nepieciešams izdarīt atšķirību starp dažādam profesijas grupām, kuras kopumā sastāda darba tirgu. Tajā pašā mēra ir svarīgi domāt arī par to, ka jebkurš rezultāts tirgus funkcionēšanās vienmēr ir atkarīgs tajā vai citāda mērā no tādiem faktoriem, ka pieprasījums un piedāvājums. 1.1.Darba pieprasījums. Sava darbībā firmas savieno dažādas ražošanas faktorus, pirmkārt, kapitālu un darbu, lai izlaižot preces vai izdarot pakalpojumus, kuras pārdod uz produkcijas tirgū. Kopējais apjoms izdarītas produkcijas un tas, ka firmas saista darbu un kapitāli, ir atkarīgs no pieprasījuma uz produktu, no tā, cik darba un kapitāla var saņemt pa dotām cenām, un no

izvēles tas tehnoloģijas, kuras ir viņa rīcībā. Kad izpētām pieprasījumu uz darbu, gribētos uzzināt , kāda veidā darbiniekus skaits, aizņemtās uzņēmumā vai uzņēmumus rindā, ir atkarīgs no tam izmaiņām, kuras notiek vienā vai vairākas noradītas faktoros. Lielāko daļu sevišķo interesi iztēlo jautājums par to, kāda veidā darbinieku skaits mainās, kad mainās darba alga. Pieņemot, ka var mainīt darba algu, kura ir izmaksāta tajā vai citā rūpniecības nozarē liela laikā periodā, bet pie tām atlikāt nemainīgam izmantotas tehnikas līmeni un iekārtu ,nosacījumus ,uz kuriem ir pārstāvēts kapitāls, un attiecību starp cenu uz produktu un pieprasījumu uz produktu. Kas notiktu ar vajadzīgo skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas

likme? Pirmkārt, vairāk lielāka darba alga domā vairāk lielāku izlaiduma samaksu un parasti vairāk lielāku cenu uz produktu. Tā ka patērētājs reaģē uz vairāk augstam cenām, ko pērk mazāk, darba dēvēji cenšas samazināt gatavas produkcijas izlaidumu. Samazināts izlaiduma līmenis sava kārtā ved pie nodarbinātības samazināšanās (pie pārējiem vienādiem nosacījumiem). Tāda nodarbinātības saīsināšana saucas par mērogu efektu, t.i. priekšroka mazākas nodarbinātības pie mazākam mērogu izlaiduma. Otrkārt, pie darba algas izaugsmi ( domā, ka kapitāla cena nemainās ,ārkārtējo soli, sākumā) darba devēji cenšas samazināt ražošanas izmaksu, izmantojot tādu tehnoloģiju, kurā lielāku dalu atbalstītos uz kapitālu, bet nevis uz

darba spēku tāda veida, ja darba samaksa izaugtu nodarbinātības līmenis samazinātos pie kapitāla ietilpīgo ražošanas veida aizbīdīšanas dēļ. Šīs otra iedarbība var būt nosaukta par aizstāvēšanas mērogu, par cik ar darba samaksas izaugsmi kapitāla ražošanas procesā aizvieto darbaspēku. Iedarbība dažādas likmes darba samaksas uz nodarbinātības līmenī var būt prezentētā tabulas formā, kurā vajadzīga darbaspēka skaita korelē ar darba samaksas līmeni .1.tabulā ir paradīta tāda pieprasījuma mērogs. Sadarbība starp darba samaksu un nodarbinātību, paradīta 1.tabulā, var būt izmantota lai paradītu pieprasījuma slīpi. Tā, uz 1. zīmējumā ir paradīta pieprasījuma slīpa ,kura ir izdarīta uz datiem, izmantotas