Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

  • Просмотров 3237
  • Скачиваний 35
  • Размер файла 69
    Кб

Rīgas Tehniskā Universitāte Darba tirgus un darba alga. Arodbiedrības loma darba spēka tirgū. Kursa darbs. IEF, 1.kurss, bakalaurs Nataļja Hmeļņicka Kursa darba vadītāja Dr. oec. Natālija Gode Rīga-2002 Saturs Ievads 3 1. Darba tirgus 4 1.1. Darba pieprasījums 4 1.2. Darba piedāvājums 8 1.3. Līdzsvārs darba spēka tirgū 10 2. Darba tirgus formās. 13 2.1. Pilnīga konkurence. 13 2.2. Monopols. 13 2.3. Monopsons. 15 3. Darba alga. 17 3.1. Darba laiks un darba alga . 17 3.2. Darba algas “nacionālas atšķirības” . 17 3.3. Darba algas formas. 18 3.4. Darba algas noteikšana. 19 3.5. Algu un nodarbinātības problēma . 20 4. Arodbiedrībās. 22 4.1. Arodbiedrību jēdziens. 22 4.2. LBAS struktūra un institūcijas. 22 4.3. LBAS darbības programma . 23

4.4. Arodbiedrību politika tirgus ierobežošanas mīkstināšanai. 25 4.5. Arodbiedrību iedarbība uz darba algu. 27 Nobeigums 28 Izmantotās literatūras saraksts 30 Ievads Lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai jātuvina tautsaimniecības attīstība un dzīves līmenis šīs savienības dalībvalstu līmenim. Viena no Latvijas tautsaimniecības attīstības grūtību izpausmēm ir mazs nodarbinātības līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. pirmkārt ,ja iedzīvotāju darbaspējas nav izmantotas, tad nav atdeves ieguldījumiem viņu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Tā kā katra cilvēka dzīvē darbaspējas laiks ir ierobežots, tad maza nodarbinātība uzskatāma par makroekonomisko zaudējumu. Otrkārt, maza nodarbinātība pasliktina

ģimeņu materiālo nodrošinājumu, it īpaši tad, ja tas ilgstošs vai atkārtots. Maza nodarbinātība ir faktors ar tālejošo ietekmi, jo samazina bezdarbnieku bērnu attīstības iespējas. Parasti viņi mācās skolā, taču nevar izvēlēties savām interesēm atbilstošāku mācību iestādi un piedalīties dažādas nodarbinātības un pasākumos, kas veidotu un attīstītu tieši viņiem piemītošās spējas. Lai nodrošinātu savas kvalifikācijas atbilstību augošajām darba tirgus prasībām, nemitīgi jāpapildina zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas notiktu gan veicot ikdienas darbu, gan darba devēja piedāvātās mācības darbavietā un ārpus tās, gan ari pēc paša iniciatīvas. Lai līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma struktūru Latvijas darba

tirgū, Nodarbinātības valsts dienests piedāvā profesionālo apmācību un pārkvalificēšanos, taču līdz šim tas nav varējis radikāli ietekmēt nodarbinātības līmeni. Pašreiz Latvijas darbaspēka tirgū pastāv vairākas dispozīcijas. Pirmkārt, tie ,kam darbs ir, tajā ir ļoti augstā mērā noslogoti, turpretī tiem, kam tās nav, ir ierobežotas iespējas to dabūt. Otrkārt, pastāv darba pieejamības nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un starp reģioniem, kā arī starp latviski runājošiem un tiem, neprot latviski. Treškārt, algas ir zemas un neatbilst lielajai darba slodzei. Ceturtkārt, disproporcija pastāv starp darba devēju vajadzībām pēc kvalificētiem darbiniekiem un pašreizējo šādu darbinieku pieejamību, kā arī

izglītības sistēmas spēju sagatavot kvalificētus darbiniekus pieprasītajās specialitātes un perspektīvajās nozarēs. Pastāv arī pretruna starp pieaugošo tirgus spiedienu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un daudzu nodarbināto nepietiekamo spēju būt “mobiliem” darbā un karjerā. Mūsdienu ekonomika ir dinamiska, taču cilvēkiem būtiski svarīga ir droša un garantēta nodarbinātība, kā arī labi darba apstākļi, un šāda viņu vēlme ir saprotama. Latvijas darbaspēku tirgu pastāv divējāds izaicinājums. No vienas puses, pāreja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas strukturālas un institucionālas reformas, kas ir kopīgas visām pārejas valstīm. No otras puses, Latvijas ekonomikai, darbaspēka tirgum un izglītības sistēmai ir