Bezdarbs 2 — страница 3

  • Просмотров 4310
  • Скачиваний 94
  • Размер файла 23
    Кб

konkurences rezultātu gan eksporta, gan importa jomā Frikcijas bezdarbs var ieilgt, darba ņēmējs neatkarīgi no aktīviem meklējumiem jaunu darba vietu var neatrast. Sākotnēji brīvprātīgais frikcijas bezdarbs var pārvērsties piespiedu bezdarbā. Daļējais bezdarbs, kad darba ņēmējs strādā nepilnu darba dienu vai nedēļu. Šī bezdarba forma var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu Slēptais bezdarbs. Šī forma šodien izplatīta Latvijā, kad faktiski nestrādājošie uzņēmumi atlaiž strādniekus ilgstošā atvaļinājumā vai arī juridiski no darba neatbrīvo, bet nemaksā ne algu darba ņēmējam, ne sociālo nodokli budžetam Pavisam īpatnēja forma ir agrārais bezdarbs. Runa ir par ģimenēm, kuru īpašumā ir neliels zemes gabals un kuri to

apsaimnieko. Bet visiem ģimenes locekļiem būtībā naudas nav. ASV nodarbinātības līmenis ir paugstinājies ļoti strauji. Piemēram 1958. gadā 68 miljonu amerikāņu bija nodarbināti. Bet 1998. gadā nodarbināto bija mazliet zem 130 miljoniem. Iemesli tam ir augošais iedzīvotāju skaits valstī, arī sievietes sāk vairāk strādāt, tas ir piedāvājuma pusē. Pieprasījuma pusē, rodās arī daudz jaunas darba vietas. Protams, sektoros, kas nedod nekādu labumu, darba vietas pazūd, bet toties rodās arī daudzas jaunas darba vietas. Pat stabilās nozarēs daudzas firmas pazūd un arī daudzi jauni uzņēmumi tiek dibināti. Neto palielinājums nodarbinātībā ir starpība starp visām zaudētajām darba vietām un darbavietām, kas ir nākušas klāt. Izmaiņas

bezdarbā Astoņdesmito gadu sākumā bezdarba līmenis bija ļoti augsts. Šis līmenis bija nemainīgi augsts daudzās attīstītās valstīs un sāka kristies tikai dekādes otrā pusē, bet arī ļoti lēni. Ir divi bezdarba izmaksu veidi. Pirmais ir zaudējumi izlaidē, tas ir ja bezdarbnieks grib un ir spējīgs strādāt, bet nevar atrast darbu, tātad viņš ir resurss, kas netiek izmantots un izlaide, kas nav saražota ir zaudēta. Un otrais ir zaudējumi, ko bezdarbnieki nodara valstij, tas ir bezdarbnieki saņem pabalstus par neko nedarīšanu un tas nes zaudējumus valstij. Darba tirgus plūsmas. Mēs zinam, ka daudzas darba vietas tiek likvidētas katru gadu, bet to vietā rodās arī daudzas jaunas darba vietas un rodās jaunas firmas, kuras arī piedāvā jaunas

darba vietas. Parasti darba tirgū skatās uz kopējās nodarbinātības un bezdarba ainu, retāk nekā uz darba vietu iznīcināšanu un jaunu darba vietu radīšanu. Tas ļoti bieži var novest pie nepareiziem secinājumiem. Piemēram, 1996. gada decembrī bezdarba līmenis ASV bija 5.3 procenti, bet 1997. gada decembrī bija 4.7 procenti. Ši izmaiņa parāda, ka nodarbinātības līmenis palielinājās par 2.9 miljoniem, bet tajā pat laikā darba spēks palielinājās par 2.1 milijonu cilvēku. Tātad īstenība bezdarba līmenis īstenībā pazeminājās par 800,000. Tas parāda, ka būtu kļūdaini uzskatīt, ka bezdarba līmenis pazeminājās par sešām desmitdaļām no procenta. 1997. gadā katru mēnesi vidēji 4 miljoni bezdarbnieki atrada darbu. Tajā pašā laikā

tikai mazliet vairēk nekā 3.9 miljoni kļuva par bezdarbniekiem. Un gada laikā ši starpība panāca, ka bezdarbs samazinājās par 800.000. Minimālā darba alga un bezdarbs. Arodbiedrības parasti aktīvi cīnās par minimālās darba algas noteikšanu un tās palielināšanu, bet monetārisma teorijas censoņi vēršas pret minimālās algas deklarēšanu. Iebildumi ir divi: pirmkārt, darba algas līmenis pēc darba devēja un darba ņēmēja brīvas vienošanās. Tās pamats – darbaspēkā piedāvājuma un pieprasījuma samērs, tātad tirgus mehānisms bez adminstratīvām stutēm; otrkārt, minimālā darba alga palielima bezdarbu. Pierādījums šādai tēzei balstās uz atziņu, ka augstāka darba alga samazina pieprasījumu pēc darbarokām, tātad veicina bezdarba

pieaugumu, augstāku bezdarba normu. Izvirzās jautājums, kāpēc daudzās attīstītās tirgus ekonomikas valstīs arodbiedrības bezdarba mazināšanas nolūkā neizvirza prasību atcelt adminstratīvi noteikto minimālo darba algu? Šinī problēmā arodbiedrības saduras ar dilemmu: augstāka darba alga vai lielāks bezdarbs. Jautājums skatāms kompleksi. Minimālā darba alga ir visas algu sistēmas līmeņa pamatu pamats. No šī minimālā lieluma atkarīgs daudzu darba ņēmēju izpeļņas lielums. Bezedarba sekas Bezdarbs visupirms nozīmē, ka netiek pilnībā izmantots, daļēji paliek dīkā “cilvēciskais kapitāls”, viens no aktīviem ražošanas resursiem. Tādējādi reālais kopprodukts ir mazāks par potenciālo, kas samazina iedzīvotāju patēriņa un