Bezdarbs 2

  • Просмотров 1923
  • Скачиваний 74
  • Размер файла 23
    Кб

Ventspils augstskolas Pārvaldības nodaļas II P3.1 studenta Ģirta Poļikova referāts makroekonomokā BEZDARBS Saskaņā ar starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar

pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību un citu iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.). Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņemumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, indviduālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās,

indviduālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits tiek aprēķināts, pamatojoties uz darbaspēka izlases apsekojuma rezultātiem, uzņēmumu pārskatu datiem, kā arī atsevišķu nozaru statistikas informāciju. Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto nestrādājošo skaitā ietilpst darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par nodarbinātību” par bezdearbnieku atzīstams darba spējīgs nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks),

kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, ir darbspējas vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. Starpību starp nestrādājošo un bezdarbnieku skaitu veido reģistrētie nestrādājošie, kuri nav ieguvuši bezdarbnieka statusu vai kuri gaida lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu. Ilgstošais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešus. Bezdarba līmenis – nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, procentos. Nestrādājošie darba meklētāji ir visas tās personas, kas vai nu bija vai nebija reģistrētas nodarbinātības valsts dienestā, nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba, aktīvi meklēja darbu un tā atrašanas gadijumā bija gatavas strādāt. Kad nacionālais ienākums mainās, mainās arī nodarbinātības uun bezdarba līmenis. Kopš otrā pasaules kara beigām bezdarba līmenis paaugstinās. Bezdarbu dažreiz mēra kā personu skaitu, bet dažreiz to mēra procentos no visiem darbspējīgajiem. Katra persona, kas grib un ir spējīga strādāt, bet nav spējīga atrast darbu, tiek uzskatīta par bezdarbnieku. Bet ne vienmēr cilvēki, kas nestrādā ir arī bezdarbnieki. Piemēram, brīvprātīgu