Bezdarba veidi un to analоze Latvijв — страница 3

  • Просмотров 2218
  • Скачиваний 79
  • Размер файла 35
    Кб

pārtikas un vieglās rūpniecības uzņēmumos. Turklāt pieaudzis to bezdarbnieku skaits vecumā no 20-29 gadiem, jo darba tirgū atgriežas sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. 1998. gada beigās sakarā ar ražošanas apjoma samazināšanos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, darba tirgū nedaudz samazinājās pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem, izstrādājumu montieriem un amatniekiem. Darba tirgū nav pieprasījuma bez profesijas. Uz vienu brīvo darba vietu pagājušā gada beigās pretendēja 41 reģistrētais bezdarbnieks, tas ir par 8 cilvēkiem vairāk nekā 1997. gada beigās. Atšķirības bezdarbnieku sastāvā ņemot vērā nacionālās proporcijas iedzīvotāju kopskaitā, pēdējā gada laikā nedaudz

pieaugušas. Krievu tautības darba meklētāju īpatsvars bezdarbnieku skaitā ir pieaudzis par 3 procentpunktiem. Tas zināmā mērā saistīts ar to, ka, sākot ar 1998.gada 15.maiju, saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos par bezdarbnieka statusu, reģistrējoties NVD kā darba meklētājam un iegūstot bezdarbnieka statusu, nebija jāuzrāda valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments. Šis dokuments ir jāuzrāda, lai saņemtu konkrētu darba piedāvājumu. Tomēr jāatzīmē, ka baltkrievu, poļu, lietuviešu, ebreju un dažu citu tautību pārstāvju īpatsvars bezdarbnieku skaitā nav mainījies. Vēl joprojām valstī ir daudz ilgstošo bezdarbnieku. Pēc 1998.gada novembrī Centrālās statistikas pārvaldes veiktās aptaujas datiem, 25,7% darba meklētāju

(ieskaitot arī nereģistrētos) nevarēja atrast darbu 1 līdz 2 gadus un nedaudz vairāk (27,5%) – 3 gadus un vairāk. Lai gan minēto ilgstošo bezdarbnieku grupu īpatsvars kopējā darba meklētāju skaitā gada laikā samazinājies par 4,5 procentpunktiem, tomēr tas joprojām ir ļoti augsts –53,2 procenti. Nodarbinātības valsts dienesta iestādēs reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku (ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinājies būtiski – no 38,1% 1998.gada sākumā līdz 26,3% gada beigās. Daļēji to sekmēja ekonomiskās situācijas uzlabošanās 1997.gadā un 1998.gada sākumā, radot iespējas arī ilgstošajiem bezdarbniekiem iekārtoties darbā. Bez tam ilgstošo bezdarbnieku skaita samazināšanos sekmējušas Nodarbinātības valsts

dienesta aktivitātes: iekārtošana darbā ar NVD norīkojumu, nosūtīšana mācīties, pārkvalificēties vai celt kvalifikāciju, iesaistīšana Darba meklētāju kluba nodarbībās u.c. Gandrīz katram ceturtajam bezdarbniekam (24%) ir pamata vai nepabeigta pamata izglītība, nav profesijas vai arī ir zemas kvalifikācijas profesija. Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku 1998.gada beigās bija vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus būvniecībā, lauksaimniecībā, rūpniecībā u.c. tautsaimniecības nozarēs – 31 tūkst. cilvēku jeb 26% no kopskaita. Daļa bezdarbnieku neizsaka vēlmi apgūt arodu vai pārkvalificēties. Daudzos gadījumos, it sevišķi Rīgā u.c. pilsētās darba devēju piedāvātā darba samaksa

neapmierina darba meklētājus (nereti minimālās algas apmērā). Uzņēmēji arvien vairāk pieprasa darbiniekus ar prasmi strādāt ar modernāko tehniku un jaunām tehnoloģijām, ar labām teorētiskajām zināšanām un praktiskā darba iemaņām, kā arī tādus, kuri ir apguvuši vairākas profesijas (specialitātes). Savukārt lielāko piedāvājumu darba tirgū sastāda vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri aptver 26% no bezdarbnieku kopskaita. Būtībā nevar atrast darbu bezdarbnieki bez profesijas. Šādu darba meklētāju 1998.gadā bija 5% no bezdarbnieku kopskaita. Visvieglāk darbu ir atrast personām ar augstāko izglītību. 1999.gada martā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā Austrum- un Centrāleiropas valstīs, kur tas bija

robežās no 10,4% līdz 19,6% (izņemot Čehiju – 8,4%). Baltijas valstu starpā oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā bija visaugstākais (Igaunijā – 3,5%, Lietuvā – 8,5%). Pašreiz spēkā esošā likumdošana ir pietiekami liberāla attiecībā pret cilvēku, kurš nestrādā. Protams, nevienam nevar pārmest, ka viņš izmanto iespēju saņemt no valsts to, kas paredzēts likumā. Ir virkne jautājumu, kas jāsakārto, un – galvenais – jāpastiprina bezdarbnieka atbildība. Valdība Deklarācijā par iecerēto darbību ir paredzējusi risināt nodarbinātības jautājumus, balstoties uz profesionālo orientāciju skolā, profesionālās izglītības sistēmas piemērošanu darba tirgus pieprasījumam, izglītību mūža garumā, alternatīvās