Bezdarba veidi un to analоze Latvijв — страница 2

  • Просмотров 2215
  • Скачиваний 79
  • Размер файла 35
    Кб

pārdzīvo Latvija. Nozares, uzņēmumi, kas iepriekšējā gadu desmita sekmīgi apkalpoja PSRS tautsaimniecības kompleksu, zaudēja savu ekonomisko nozīmi, pircējus un pasūtītājus. Ievērojama daļa uzņēmumu nebija konkurētspējīgi ne vietējā, ne Austrumu, ne Rietumu tirgū. Cikliskais bezdarbs – izpaužas darba ņēmēja masveida atlaišanā, vidējā ekonomiskā cikla recesijas un bedres fāzē. Šāds bezdarbs Latvijā bija raksturīgs it īpaši 1931. un 1932. gadā. Bezdarbs, kas saistās ar ārējās konkurences rezultātu gan eksporta, gan importa jomā. Vietējie uzņēmumi bankrotē un ir spiesti sašaurināt darbinieku loku. Latvijā visu 1996. gadu pieauga importa pārsvars pār eksportu, izspiežot no vietējā tirgus pašmāju produkciju un veicinot

bezdarba pieaugumu. Ieildzis frikcijas bezdarbs, kad darba ņēmējs neatkarīgi no aktīviem meklējumiem jaunu darba vietu nevar atrast. Sākotnēji brīvprātīgais frikcijas bezdarbs var pārvērsties piespiedu bezdarbā. Daļējais bezdarbs – darba ņēmējs strādā nepilnu darba dienu vai darba nedēļu. Šī bezdarba forma var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu. Daļējais brīvprātīgais bezdarbs ir pozitīvi vērtējams, jo atļauj sievietēm mātēm, mājsaimniecēm strādāt daļu darba dienas, studentiem savienot studijas ar darbu, jauniešiem mācīties un apgūt profesiju, pensionāriem strādāt sava spēka ietvaros. Daļējais piespiedu bezdarbs saistās ar ražošanas un pakalpojumu sašaurināšanu lejupslīdes un bedres fāzē, rekonstrukcijas

apstākļos, konjunktūras svārstību gadījumos. Uzņēmēji bieži vien speciāli pilnībā neatlaiž darbiniekus, visupirms speciālistus, jo cer uz cikla rosības un uzplaukuma fāzes atjaunošanos, konjunktūras krituma pārvarēšanu. Cikliskais bezdarbs – parasti ir saistīts ar regulārām atsevišķu nozaru nodarbinātības izmaiņām gada laikā (lauksaimniecība, tūrisms). Slēptais bezdarbs – šī forma šodien izplatīta Latvijā, kad praktiski nestrādājoši uzņēmumi atlaiž strādniekus ilgstošā atvaļinājumā vai arī juridiski no darba neatbrīvo, bet nemaksā ne algu darba ņēmējam, ne sociālo nodokli budžetam. NVD prognozē, ka oficiāli reģistrētais bezdarbs varētu pieaugt, darbinieki, kuri bijuši darba attiecībās ar faktiski

nedarbojušos uzņēmumu, sāk tās pārtraukt un reģistrēties NVD. Agrārais bezdarbs – runa ir par ģimenēm, kuru īpašumā ir neliels zemes gabals un kuri tie apsaimnieko. Bet visiem ģimenes locekļiem būtībā darba nav. Šie piespiedu bezdarbnieki izdzīvo naturālās saimniecības apstākļos, viņu vienīgais ienākums ir pabalsti par bērniem. Epizodiski meža, ceļa remonta, meliorācijas darbi utt. neļauj šos Latvijas iedzīvotājus raksturot ne kā strādājošos, ne arī kā bezdarbniekus. Šo bezdarba veidu var uzskatīt kā slēptā bezdarba paveidu. Bezdarbu, pilnīgo vai daļējo, var izraisīt arī demogrāfiskā situācija (darbaspēka papildu piedāvājums, ražojumu un pakalpojumu pieprasījuma samazināšanās), dabas katastrofas (zemestrīces,

viesuļvētras), kas iznīcina veselas ražotnes un atstāj bez darba ne mazums darba ņēmēju. Atjaunošanas darbos vajadzīgi citu specialitāšu darbinieki. BEZDARBS LATVIJĀ Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi. Kopš 1996. gada ir tendence samazināties bezdarbnieku skaitam. Tas ir izskaidrojams ar ekonomiskās aktivitātes procesiem valstī. Šī tendence mainījās 1998.gada otrajā pusē, kad Krievijas krīzes ietekmē daudzos Latvijas uzņēmumos nācās atlaist strādājošos. Tagad Latvija ir atkopusies no krīzes šoka, situācija valstī sāk stabilizēties. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati –

bezdarbnieku skaits, kas šā gada 1.ceturksnī pieauga (līdz 10.1% prognozēto 20-30% vietā), 3.ceturkšņa beigās nokrities līdz 9.5%. Visgrūtāk atrast darbu ir Latgalē, kur ir visaugstākais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā. Latvijā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 10% jeb apmēram 120 tūkstoši ir bezdarbnieki. Aptuveni puse bezdarbnieku ir visražīgākajā darbaspējas vecumā, proti, 30-49 gadus veci, kad iegūta jau zināma pieredze un pensijas gadi vēl neklauvē pie durvīm (sk.tabulu). Aktīvākas darba meklējumos ir sievietes, kuras sastāda vairāk nekā pusi no bezdarbnieku kopskaita – 58,5% (iedzīvotāju kopskaitā sieviešu ir 53,7%). 1998. gadā darbu pārsvarā zaudēja sievietes, kuras bija nodarbinātas zivju apstrādes,