Atmiņa, tās attīstīšana

  • Просмотров 839
  • Скачиваний 11
  • Размер файла 70
    Кб

Atmiņa, tās attīstīšana Saturs Atmiņas modeļi 1. Vairākatmiņu modelis 2. Apstrādes līmeņu (levels-of-processing) modelis 3. Semantisko tīklu modelis Atmiņas struktūra un funkcijas Īstermiņa atmiņa Ilgtermiņa atmiņa Aizmiršana Aizmiršanas līkne. Iegaumēt un atcerēties Izmantotā literatūra Atmiņas modeļi Pamatā darbu ar atmiņu var iedalīt trīs fāzēs: kodēšana – saglabāšana – aktualizēšana Tomēr nav vienota viedokļa par katra atsevišķā procesa norisi. Tā vietā aplūko dažādus atmiņas modeļus. 1. Vairākatmiņu modelis Waugh un Norman (1965) atmiņu iedala primārajā un sekundārajā. Ienākošā informācija nokļūst primārajā atmiņā, kurā vienlaicīgi var glabāties 5-9 objekti (items). Regulāras atkārtošanas

rezultātā objekti no primārās atmiņas nokļūst sekundārajā, kas nodrošina ilgstošu uzglabāšanu. Šajā gadījumā turpmāka atkārtošana vairs nav nepieciešama. Atkinson un Shiffrin (1965, 1968, 1971) šī dalījuma apzīmēšanai lieto terminus “īstermiņa atmiņa” (ĪTA) un “ilgtermiņa atmiņa” (ITA). Īstermiņa atmiņā informācija glabājas aptuveni 30 sekundes, ilgtermiņa atmiņā tā pāriet atkārtojot. Minētie autori papildināja arī sajūtu atmiņas koncepciju. Informācija sajūtu atmiņā tiek uzglabāta pavisam īsu brīdi – vizuālā (Ikon) 0,5 sekundes, auditīvā (Echo) dažas sekundes (Sperling, 1963). Ja šai informācijai pievērš uzmanību, tā tiek pakļauta apstrādei īstermiņa atmiņā. Cowan (1988) uzskata, ka ĪTA un ITA

veido vienotu veselu, no kā ĪTA ir aktīvā daļa. 2. Apstrādes līmeņu (levels-of-processing) modelis Craik un Tulving (1975) pētīja vārdu atcerēšanās atkarību no to uztveršanas un apstrādes veida – izskats, skanējums, semantiskā jēga. Ar katru nākošo līmeni atcerēšanās varbūtība pieauga. Piemēram, tie eksperimenta dalībnieki, kuriem lika novērtēt teksta saturu, uzrādīja labākus rezultātus nekā tie, kuriem šajā pašā tekstā lika saskaitīt “a” burtus. Walker un Jones (1983) šo konceptu papildināja ar elaborācijas jēdzienu. Ar to saprot apzinātu abstrakciju meklēšanu informācijas reprezentācijai atmiņā. Elaborācija nodrošina efektīvāku atmiņas izmatošanu. 3. Semantisko tīklu modelis Daudzi autori ir izstrādājuši

modeļus iespējamajai atmiņas organizācijai, mēģinot izskaidrot piekļuvi informācijai. Hierarhijas, kuru jēdzienu kompleksums pieaug virzienā uz virsotni (Collin un Quillian), matricas (Broadbent) un kategorijas, pēc kurām tiek sašķiroti objekti (Smith). Turpmāk pārsvarā tiks aplūkots vairākatmiņu modelis. Atmiņas struktūra un funkcijas Pētot atmiņu, izdala trīs tās sastāvdaļas – sajūtu, īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu, no kurām būtiskākās ir pēdējās divas. 1. zīmējums. Atmiņa. Īstermiņa atmiņa Īstermiņa atmiņā vienlaicīgi iespējams glabāt apmēram septiņus objektus. Lai gan tas ir atkarīgs no konkrētā indivīda, novirze parasti nepārsniedz pāris objektus. Tas nozīmē, ka patvaļīgu 5 ciparu virkni, piemēram, 2 7 6 4 9

mēs spējam pilnībā paturēt atmiņā, turpretī virkni, kas sastāv no 15 cipariem, piemēram, 2 7 6 5 8 3 7 5 8 4 3 6 6 7 5 tikai fragmentāri. Informācijas uzglabāšanas laiks vienreizējas iegaumēšanas gadījumā nepārsniedz dažas sekundes. Lai to palielinātu, nepieciešama atkārtošana. Visvieglāk tas ir verbālas informācijas gadījumā, nedaudz grūtāk - ar citiem informācijas veidiem. Īstermiņa atmiņa darbojas pēc rindas principa – t.i., ja jaunajam objektam pietrūkst vietas, tas pārklāj objektu, kurš visilgāk jau atradies atmiņā. Paši objekti var būt arī daudz sarežģītāki nekā iepriekšējā piemērā izmantotie. Galvenais nosacījums – katram objektam jāatbilst semantiskai vienībai, ko iespējams identificēt ar ilgtermiņa